andrejsala.lv
Uz sākumu
Vēlos saņemt jaunumus
 
 
Attīstība Telpu noma Kultūra un Dzīvošana Par mums Karte
Pasākumu pārskatsObjektiMuzejiVideo
LV/EN/RU
Pasākumu pārskats
30.01.2008.
Pēdiņas uz ietvēm, kas ved uz Andrejsalu

Rīgas domes Kultūras departaments ir ierindojams starp tiem, kas atbalsta Andrejsalā notiekošās kultūras iniciatīvas un pasākumus. Uz sarunu par Rīgas kultūrattīstības stratēģiju, kultūrvides aktualitātēm un jauno kultūras zonu lomu tajā aicinājām Kultūras departamenta direktori Diānu Čivli (attēlā), kas šogad saņēmusi pilsētas domes apbalvojumu Baltais zvirbulis par inovatīvu ideju rosināšanu, veiksmīgu īstenošanu un radošo spēku piesaistīšanu, vadot pilsētas kultūras dzīvi un pārstāvot Rīgu Eiropas pilsētu kultūras organizācijās.

 

- Kādi bijuši ievērojamākie kultūras notikumi pilsētā aizvadītajā gadā un kādi gaidāmi šogad? Vai varam sagaidīt jaunu tradīciju iedibināšanu?

- Jau pagājušogad Rīgas kultūras pasākumu klāstā iezīmējās daudzas lietas, kas ir kļuvušas par tradīcijām. Pilsētai tās ir ļoti svarīgas, tāpēc mums ir gan gadskārtu ieražu svētki, gan tradicionāli pasākumi, piemēram, Rīgas svētki un Zāļu tirgus. Kā stabils pasākums aizvadītajā gadā sevi pierādīja Baltā nakts, kas ar novitāti un atšķirīgo piegājienu iezīmē jaunu, paliekošu svētku virzienu Rīgā. Baltās nakts iespaidā māksliniekiem ir iespēja vairāk rādīt savu mākslu, un publikā vērojama arvien lielāka interese par laikmetīgo mākslu.

 

"Gaismas dārzs" A. Kronvalda parkā Rīgas svētkos 2007. gada augustā. Foto: Andrejs Strokins, "A.F.I."

No šogad plānotajiem pasākumiem jāizceļ Gaismas festivāls, kas ilgs no 14. līdz 18. novembrim – Valsts svētku laikā. Pērn Rīgas svētkos tika rīkots festivāla pilotprojekts – Gaismas dārzs. Cilvēkiem tas patīk un ir vajadzīgs. Domājam, ka arī šis festivāls kļūs par tradīciju.

  

- Pilsētas mērs ir izteicies, ka par svētku tradīciju veidojami tādi pasākumi kā ūdenssporta sacensības, jo Daugavas akvatorija pilsētā netiek pilnībā izmantota. Kādas ieceres šajā ziņā?

- Jau pagājušā gada Rīgas svētku moto bija ūdens zonas izmantošana – tas ir veids, kā mēs ar dažādu pasākumu palīdzību cenšamies parādīt Rīgas neizmantotās potences. Pasākumi Daugavas malā bija ļoti veiksmīgi, tāpēc šogad Rīgas svētku laikā ūdens tēma tiks saglabāta, izmantojot gan Daugavas zonu, gan kanālu.  

 

- Daudzās Eiropas pilsētās svētki tiek veidoti uz publiskās un privātās partnerības bāzes. Kā veicas ar šādas sadarbības iedzīvināšanu Rīgā?

- Rīgas svētki pagājušajā gadā apliecināja, ka šāda sadarbība attīstās ļoti labi. Patlaban vēl nevar sacīt, ka pilnībā esam iedzīvinājuši šo modeli, bet tas ir ceļš, kas mums jāiet. Runājot ar kolēģiem, kas organizē kultūras dzīves pasākumus citās Eiropas pilsētās, esmu saskārusies ar faktu, ka ļoti daudzos gadījumos šādi pasākumi tiek finansēti tikai no privātā sektora līdzekļiem. Mūsu situācija ir saprotama, jo ekonomika noteica, ka vismaz pirms četriem pieciem gadiem bija ļoti grūti runāt par sponsoriem vai sadarbības partneriem. Vislabākais ir šā gada Dziesmu svētku piemērs, jo trīs lielas kompānijas – Latvijas Mobilais Telefons, Latvijas Krājbanka un Aldaris – dod ļoti būtisku daļu dziesmu svētku budžeta, un to veicināja tikai šo uzņēmumu iniciatīva, nacionālā apziņa un sapratne par kultūras nozīmīgumu. Galvenokārt šāda pieredze nosaka vēlmi sadarboties.

 

- Vai, jūsuprāt, kultūras pasākumi palīdz degradētām teritorijām integrēties pilsētā? Vai kultūra ir īstais instruments, ar kura palīdzību var atdzīvināt šādas teritorijas?

- Es domāju, ka šajā ziņā kultūra ir ļoti stiprs instruments. Kultūras loma ļoti bieži ir bijusi izvirzīt problēmu un nolikt to risinājuma dienaskārtībā, un šo misiju pildām gan mēs, gan daudzi pasākumu organizatori. Prātā nāk Bolderājas mākslas grupa, kas visu laiku velk ārā kādas interesantas lietas un, orientējoties Bolderājas kultūrvēsturē, rada daudz labu aktīvas iniciatīvas piemēru. Tie ir gan dokumentējoši projekti, gan kopā sanākšana, cilvēku mudināšana interesēties par savu dzīvesvietu. Ir ļoti daudz labu piemēru.

  

Kultūras departamenta direktore D. Čivle (no kreisās) sarunā ar andrejsala.lv pārstāvēm.

- Andrejsala, Gaismas pils rajons un Spīķeri tiek saskatīti kā potenciāli intelektuālās attīstības, kultūras mezgli. Kādu jūs saredzat pilsētas lomu, iesaisti šajos projektos? Kādi, jūsuprāt, varētu būt galvenie sadarbības virzieni ar Andrejsalu tuvākajā laikā?

- Runājot par radošajām industrijām kā veidu jeb mehānismu, jānosauc radošie inkubatori, un manuprāt, zināmas radošo inkubatoru pazīmes ir gan Andrejsalā, gan Spīķeros. Taču šo zonu attīstība notiek spontāni – labākie veidi tiek meklēti sadzīviski.

Šogad esam iesnieguši finansējuma pieprasījumu Eiropas fondiem, lai deviņām Eiropas pilsētām būtu iespēja sadarboties un apmainīties ar uzkrāto pieredzi radošo industriju jomā un šādu inkubatoru veidošanā. Projekta rezultāts būs gan pilsētas atbalsta sistēmas izveide, gan varēsim pārliecināties par līdzšinējās darbības metodēm. Neatkarīgi, kādā virzienā būs attīstījušās pašreizējās aktivitātes Rīgā, šajā projektā paredzēts tāds punkts kā radošā inkubatora pilotprojekta izveide. Tāpat projektā ietilpst semināru un kampaņu programma, lai visās mērķauditorijās izskaidrotu jēdzienu radošās industrijas, kas bieži tiek lietots dažādās nozīmēs, bet netiek pilnīgi izprasts. Andrejsalas un Spīķeru veidošanās un darbošanās principu analīze ir viena no šī projekta kārtainās kūkas slāņiem. Mēs jau redzam un saprotam, kas notiek, bet tikai apmainoties ar pieredzi, zināsim, kādi ir plusi un mīnusi dažādiem attīstības modeļiem un ko īsti darīt tālāk.

Andrejsalas situācija ir ļoti spilgts piemērs, jo projekts strauji deva pozitīvus rezultātus, bet es jau pašā sākumā bažīgi uzdevu jautājumu: „Un kas būs tālāk?” Zināma bīstamības pakāpe bija jau sākumā – cik lielā mērā katrs no māksliniekiem rēķinājās ar nosacījumu, ka uzturēšanās Andrejsalā nebūs ilga. Mākslinieki jautā – kur viņiem likties, jo ir izveidojusies pozitīvā kopābūšanas sinerģija, viņi jūt, kas viņiem tajā patīk un kas viņus stimulē, un viņi vēlas atrast kaut ko līdzīgu.

 

- Bet pilsētā taču ir ļoti daudz pamestu bijušo industriālo ēku – fabrikas, rūpnīcas...  

- Esmu bijusi vairākās vietās, kur darbojas radošo inkubatoru modeļi. Tie ir ļoti dažādi, katrs ir īpatnējs un katram ir savi nosacījumi, kas diktē to darbību. Citur aktīvāks ir privātais moments, citur – radošais vai municipālais moments. Rīgā šīs lietas ir veidojušās bez īpaša plāna – kā iznāk, tā iznāk. Es domāju, ka šis periods ir beidzies, un, ja mēs kaut ko veidojam, ir jāpadomā, kurp mēs ejam. Radošs cilvēks ir radošs cilvēks, bet tiklīdz viņš grib darīt lielākas lietas, tās ir jāplāno. Un jāatzīst, ka plānošanas process radošajās aprindās pašlaik notiek arvien efektīvāk. Kaut vai projektu rakstīšana pirms pāris gadiem daudziem sagādāja problēmas, bet tagad iemaņas ir apgūtas, un rezultāts – liels skaits izcilu projektu ar labu menedžmentu.    

 

- Departamenta mājaslapā publicētajā lielāko kultūras pasākumu sarakstā ir uzskatīti vairāki desmiti. Kādas ir prioritātes, izvērtējot kultūras pasākumus atbalsta sniegšanai?

- Katram konkursam ir savi kritēriji un uzdevumi. Sākumā bija viens lielais projektu konkurss, bet bija sarežģīti izvirzīt vienotus kritērijus, pēc kuriem izvērtēt tajos iesniegtos daudzveidīgos projektus. Pēdējo gadu laikā esmu centusies ieviest sistēmu, ka jebkuram pamatotam projektam ir iespēja saņemt pilsētas finansējumu. Tagad ir izveidojušies pavisam pieci konkursi, – ir mazais pasākumu finansējuma konkurss, tradicionālo pasākumu konkurss; jaunums ir festivālu mērķprogramma, kas paredz finansējumu līdz pat trim sezonām.

 

Rīgas svētku dalībnieces Andrejsalā.

- Kultūras departaments ir atbalstījis vairākus pasākumus, kas regulāri norisinās Andrejsalā (piemēram, Skaņu mežs un Baltā nakts). Kā vērtējat līdzšinējo sadarbību ar Andrejsalu un tajā rezidējošajiem māksliniekiem? Vai pilsētas kultūras dzīvei ir nepieciešamas šādas aktivitātes?

- Mēs esam atbalstījuši daudzus projektus, kas notiek Andrejsalā, un priecājamies, ja šīs aktivitātes izdodas atbalstīt. Andrejsalas pasākumi zināmā mērā ir svarīgi nosacīti šaurai mērķauditorijai, bet tie ir tikpat svarīgi jomas attīstībai. Piemēram, Skaņu mežs – elektroniskās mūzikas vai multimediju mākslas attīstībai. Šī sadarbība attīstās gan no pilsētas uz Andrejsalu, gan otrādi. Ir daudz diskutēts ar Andrejsalas mākslas apvienībām, kādā veidā pastiprināt taku no pilsētas uz Andrejsalu. Andrejsalas pasākumu apmeklētāju loks netiecas skaitliski pieaugt. Iespējams, ka mākslas pasākumiem Andrejsalā ir noteikta ievirze, tāpēc arī relatīvi neliela auditorija. Taču, piemēram, Baltā nakts pierādīja, ka ir veidi, kā publiku var ieinteresēt un palielināt apmeklētāju skaitu.

 

- Vai ir sanācis apmeklēt kādu no pasākumiem Andrejsalā?

- Protams! Es neesmu tipisks birokrāts, un kultūrā nemaz nav iespējams tādam būt – pati aktīvi iesaistos pasākumu organizēšanā, nemaz nevaru nosēdēt malā, kad viss notiek! Es visu stāstu kā rīdzinieks, kas pasākumus uztver kā pasākumus sev. Varbūt man palaimējies, bet neesmu bijusi nevienā Andrejsalas pasākumā, kas būtu pilnīgi garām. Vienīgais, kas mani satrauc – kāpēc cilvēki nenāk tur vairāk, jo Andrejsala ir tikai 7 minūšu attālumā no pilsētas centra, ejot kājām. Francijas pavasara laikā, piedāvājām iniciatīvu māksliniekiem, lai viņi izveidotu pilsētvides instalācijas, kas simboliski aizvestu pasākumu apmeklētājus no centra uz Andrejsalu. Gandrīz vai gribas uz ietvēm uzlīmēt pēdiņas, iezīmējot taku, lai cilvēki dotos uz Andrejsalu!

 

Kultūras un atpūtas centrs "Imanta" Anniņmuižas bulvārī ticis atvērts pirms 13 gadiem. Tā ir pagaidām jaunākā kultūras funkcijām domātā būve Rīgā.

- Vai, jūsuprāt, pilsētā ir pietiekami daudz kultūras izglītības iestāžu? Atjaunojot kultūras dzīvi Rīgas priekšpilsētās, tiek spriests, ka nepieciešams izveidot arī atbilstīgu publisko bibliotēku tīklu.

- Kultūras izglītības iestāžu skaits nav pietiekams kaut vai tāpēc, ka mūzikas skolas, kas ir viena no vislabāk līdzsvarotajām jomām, nevar uzņemt visu audzēkņu skaitu. Balti plankumi ir arī kultūrizglītības daudzveidības nozīmē – piemēram, deja, kuru ir iespējams apgūt augstākās izglītības līmenī, bet nav vidējā līmeņa izglītība. Un visi mākslas jaunie virzieni – mediji, multimediji, kas profesionālās ievirzes izglītības posmā iztrūkst. Par bibliotēkām, kas ir viens no kultūrizglītības un informācijas iegūšanas veidiem, jāteic, ka tās ir ļoti kvalitatīvas no bibliotekārā viedokļa, bet dažkārt to nevar teikt par ēku vizuāli tehnisko stāvokli. Trūkst arī galvenās Rīgas centrālās bibliotēkas ēkas, kas varētu apvienot pilsētas centra filiāles. Kolēģi citās Eiropas pilsētās kultūras iestāžu uzskaitījumu sāk ar bibliotēkām un skolām. Mums bibliotēku loma, it īpaši publisko pilsētas bibliotēku nozīme, tiek novērtēta tikai pēdējos gados.

 

- Nav ierasts, ka kultūras iestādes mūsu pilsētā tiek pie pilnīgi jaunām ēkām – jaunākās, kurās izvietotas departamenta pārraudzībā esošās iestādes, ir uzbūvētas pirms daudziem gadiem.

- Pēdējais ir kultūras un atpūtas centrs Imanta, kas uzbūvēts 1995. gadā. Man ir prieks, ka jautājums par kultūras celtnēm beidzot ir iekustējies, jo ilgus gadus investīciju jomā bija klusuma un tukšuma periods. Patlaban mēs rekonstruējam arhitektoniski vērtīgas kultūras ēkas – kultūras pili Ziemeļblāzma un ēku A. Kronvalda bulvārī 8, kas paredzēta kultūrizglītībai. Plānojam arī jaunas kultūras iestādes, piemēram, Latgales priekšpilsētā, jo pilsētai ir nepieciešamas ne tikai kultūras telpas, bet arī jauna un interesanta arhitektūra. Nupat zem Rātsnama atvērta jauna izstāžu zāle (Rīgas mākslas telpa – red.), kas piesaista lielu apmeklētāju skaitu.  

 

Kultūras pils "Ziemeļblāzma" Vecmīlgrāvī. Foto pārpublicēts no www.vietas.lv.

- Vai jaunu kultūras ēku celtniecība nozīmē, ka pilsētā ir par maz platības, lai kultūras norisēm piesaistītu arvien plašākas sabiedrības uzmanību?

- Tas ir vesels darba lauks, kuru nedrīkst novērtēt par zemu. Ir taču tik daudz kas cits, kas viegli iesaista. Ikvienam no mums ir brīvais laiks, bet kā mēs to pavadām? Mājās ir ērts krēsls, liels televizors, simts kanālu un internets, kas aizvilina prom no aktīvas līdzdalības kultūras dzīvē. Kultūrā svarīga ir iesaistīšanās un klātbūtne. Diemžēl sabiedrības aktivitāte samazinās, tāpēc jādomā, kā padarīt šo procesu tādu, lai cilvēki gribētu piedalīties kultūras pasākumos. Liela nozīme kā šī procesa veicināšanā, tā estētiskās gaumes audzināšanā ir kvalitatīvai videi, jaunām ēkām un arhitektūrai.

 

- Metropolēs, par kādu Rīga ir kļuvusi, parasti var novērot multikulturālas vides attīstību, paplašināšanos un mijiedarbību dažādu kultūru vidū. Kā pilsētā sadzīvo latviešu un cittautiešu kultūra?

- Rīga vienmēr ir bijusi multikulturāla pilsēta, un no Kultūras departamenta viedokļa es redzu aktivitāti arī mazākumtautību lietās. Manuprāt, kultūras sadzīvo ļoti labi. Rīgai vienmēr ir bijusi problēma ar proporciju starp latviešiem un krievvalodīgajiem, bet laiks, kad mēs vairījāmies runāt par to un baidījāmies no šīs situācijas, ir pagājis. Pašlaik es neredzu asas problēmas, un mākslā valodai taču nav nozīmes.

 

- Vai Rīgā ir labvēlīga augsne kultūrvides attīstībai salīdzinājumā ar kaimiņvalstu galvaspilsētām – Viļņu, Tallinu?

- Noteikti ir! Mēs esam radoši. Un Rīga ir iedvesmas pilsēta. Mēs arī vairs neraudam un nevaimanājam, ka trūkst naudas. Kultūras joma kļūst administratīvi attīstīta, sakārtots menedžments sniedz stabilitāti – uz šāda pamata var rasties jaunrades uzplaukums. Tāpēc es domāju, ka mums ir visas iespējas attīstīties!

 

- Lai viss iecerētais izdodas! Paldies par sarunu!


« Atpakaļ   |   Uz augšu   |   Izdrukāt


© SIA „Jaunrīgas attīstības uzņēmums” 2006-2018