andrejsala.lv
Uz sākumu
Vēlos saņemt jaunumus
 
 
Attīstība Telpu noma Kultūra un Dzīvošana Par mums Karte
Pasākumu pārskatsObjektiMuzejiVideo
LV/EN/RU
Pasākumu pārskats
Creative Andrejsala. Radoši. Ar abām kājām uz zemes

Jau divus gadus Andrejsalas Enkura namā pulsē pamatīga rosība, kuru kopīgiem spēkiem uztur vairāki desmiti radošu uzņēmumu. Tos vieno piederība radošo nozaru uzņēmumu inkubatora Creative Andrejsala saimei, kā arī vēlme izmantot savu potenciālu, lai izstrādātu un piedāvātu tirgū savā ziņā unikālus produktus un pakalpojumus.   

 

Par inkubatora Creative Andrejsala darbības praktisko pusi, ikdienu un rezultātiem aicinājām pastāstīt tā vadības komandas pārstāvjus Rihardu Zariņu un Lieni Kuplo.

 

Kāda ir biznesa inkubatora būtība un kā izpaužas tā darbība ikdienā?

 

R. Zariņš: Creative Andrejsala darbības pamatmērķi nosaka valsts atbalsta programma uzņēmējdarbībai, kas vērsta uz jaunu ideju un uzņēmumu atbalstu. Varbūt Latvijā tā ir salīdzinoši jauna lieta, bet biznesa inkubatoru koncepts nav nekas jauns – Eiropā tie jau sen sevi ir pierādījuši finansiālā un praktiskā ziņā, tie reāli strādā un ir vajadzīgi. Pamata būtība – valsts vai kāda cita institūcija piešķir zināmus līdzekļus, lai veicinātu uzņēmējdarbību un tās attīstību. Mazāk attīstītās valstīs – piemēram, Latvijā – uzņēmumu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ievērojami atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa, un, lai stimulētu cilvēkus nodarboties ar uzņēmējdarbību un īstenot savas idejas biznesa veidolā, valsts un Eiropas Savienība nāk palīgā. Tā veidojas uzņēmējdarbības atbalsta programmas, un biznesa inkubators pārstāv vienu no tām.

Biznesa inkubatori ir domāti jauniem uzņēmumiem – tikko dibinātiem un tādiem, kas nostrādājuši gadu vai divus. Inkubators nodrošina infrastruktūru, birojus, sanāksmes telpas – biznesa vidi, un tas ir svarīgi jauniem uzņēmējiem, jo līdzās viņiem blakus kabinetos strādā tādi paši cilvēki ar tādām pašām idejām un pieredzes trūkumu. Sastopoties ikdienā, piemēram, kopā pusdienojot vai uzsmēķējot, uzņēmēji tiekas un apmainās viedokļiem.

Inkubatora būtības otra puse ir palīdzēt uzņēmējiem ar praktiskiem padomiem, tādējādi nepieredzējušiem cilvēkiem būtiski atvieglojot uzņēmējdarbību. Piedāvājam saviem uzņēmumiem virkni pakalpojumu, juridiskās konsultācijas par dažādiem līgumiem, konsultācijas par grāmatvedības uzskaiti, produktu vai pakalpojumu zīmolu izstrādi, mārketingu, jaunu produktu virzību tirgū, pārdošanu utt. Jauniem uzņēmumiem sniedzam palīdzību jomās, kurās viņiem pašiem trūkst pieredzes, un tas viņiem ir ļoti svarīgi.

 

Tās ir specifiskas kompetences, kādu jaunajiem uzņēmumiem pašiem varbūt nemaz nav un ko citādi vajadzētu pirkt kā ārpakalpojumu.

 

R. Zariņš: Tieši tā. Biznesa, finanšu, grāmatvedības konsultācijas visbiežāk nepieciešamas pavisam jauniem uzņēmumiem, jo tās sniedz priekšstatu par biznesa vidi un uzņēmējdarbību kopumā, – ka jāmaksā nodokļi un sava darbība jālegalizē, jāpiereģistrē uzņēmums utt. Grāmatvedības un lietvedības konsultācijas atbrīvo uzņēmējus no ikdienas rūpēm, tā vietā ļaujot vairāk pievērsties tam, ko viņi grib darīt. Nav arī jālauza galva, kā sagatavot atskaiti iesniegšanai Valsts Ieņēmumu dienestā, jo inkubators piedāvā segt šī pakalpojuma izmaksas.

L. Kuplā: Visbiežāk pie mums vērsušies uzņēmēji, kas paši arī ir vienīgie darītāji. Ja esi viens, tev ir grūti ap sevi radīt darba vidi un komandu, bet uz inkubatoru tu nāc kā uz darbu, nevis strādā mājās. Pateicoties inkubatora esamībai, indivīds sajūt, ka viņš ir uzņēmējs, kam tepat līdzās ir arī citi cilvēki, ka var atnākt pakonsultēties, vērsties pēc palīdzības. Mēs varam ieteikt aiziet apspriesties pie kāda cita uzņēmuma inkubatorā un kopīgi mēģināt rast problēmas risinājumu. Ja nav iespējas problēmu atrisināt ģimenē, piesaistām ārējos ekspertus. Tas ir būtisks biznesa tīkla elements.

 

"Creative Andrejsala" pārstāvji Liene Kuplā un Rihards Zariņš. Foto: Aigars Červinskis, andrejsala.lv

 

Kādi ir atlases kritēriji uzņēmumiem, kas vēlas iesaistīties inkubatorā?

 

R. Zariņš: Viens no kritērijiem ir atbilstība radošai uzņēmējdarbībai, radošai industrijai. Otrs – uzņēmums nedrīkst būt vecāks par diviem gadiem. Vēl, protams, vērtējam pašu biznesa ideja, kas radošām personībām mēdz būt ļoti dažādas. Ir dzirdēti visādi brīnumi, taču mēs esam biznesa inkubators, un ir būtiski, lai ideja būtu ne tikai radoša, bet arī ar reālu ekonomisko pamatojumu. Idejai jābūt ar abām kājām uz zemes – mēs neatbalstīsim uzņēmēju, ja uzreiz būs redzams, ka gada vai divu laikā attīstība nav iespējama bez milzīgām investīcijām, kādas mēs nevaram sniegt. Strādājam ar maziem uzņēmumiem, kas īsā laikā var radīt produktu un to arī pārdot.

 

Radošā industrija ir neaptverami plašs jēdziens.

 

R. Zariņš: Piekrītu, tāpēc jāpaskaidro, ka eksistē dažādas inkubatora formas. Standarta biznesa inkubatori atbalsta jebkādu biznesa ideju, kamēr tehnoloģiskie un inovāciju centri vairāk orientējas uz tehnoloģisku attīstību, risinājumu izstrādi un komercializāciju. Standarta inkubatori iedalās vēl sīkāk, piemēram, studentu biznesa inkubatori, kas tiek veidoti universitātēs, atbalstot vecāko kursu studentus; milzīgu uzņēmumu paspārnē mēdz veidot ļoti specifiskus šauras nozares inkubatorus. Piemēram, Silīcija ielejā Kalifornijā darbojas tikai IT nozares uzņēmumi. Creative Andrejsala atšķiras no klasiskā biznesa inkubatora tajā ziņā, ka mūsu uzdevums ir atbalstīt radošās nozares uzņēmumus, tāpēc mums ir zināmi ierobežojumi.

Ar vārdu radošs saprotam tos uzņēmējdarbības veidus, kuros produkts vai pakalpojums savu pievienoto vērtību iegūst ar uzņēmēju talantu, radošām, mākslinieciskām izpausmēm. Radošo nozari pārstāv mākslinieki, modes dizaineri, fotogrāfi, arhitekti, filmu veidotāji, mājaslapu dizaineri, datorspēļu izstrādātāji, tekstilnieki, stikla un metāla apstrādātāji, kas ražo dizaina priekšmetus.

L. Kuplā: Var ražot kādu priekšmetu – piemēram, traukus – masveidā, bet tā būs rūpnieciska ražošana. Radošā uzņēmējdarbība atšķiras ar to, ka liela uzmanība tiek pievērsta produkta dizainam un kvalitātei. Tiek radīta pievienotā vērtība, kas masveida ražošanas gadījumā bieži zaudē apjomam un pašizmaksai. Pierādījums tam nereti ir dāžada veida atzinības un dizaina balvas gan Latvijā, gan ārvalstīs. Lielisks piemērs ir an&angel, kas arī savu biroju ir iekārtojis Enkura namā.

R. Zariņš: Definējot, kur sākas un beidzas radošā industrija, vienīgais dokuments, uz kuru varam atsaukties, ir 2008. gada Kultūras ministrijas informatīvais ziņojums par radošo industriju un tās politiku Latvijā, kurā teorētiski ir aprakstītas un pēc NACE klasifikatora uzskaitītas nozares, kas par tādām tiek uzskatītas. Pētījumā gan arī ir daudz pretrunu, taču vienojošais elements ir mākslinieciskā ievirze.

L. Kuplā: Nevienam citam inkubatoram Latvijā šādas ievirzes nav. Citi pamatā skatās uz uzņēmumu pēc būtības un nešķiro, vai tas pieder pie zaļajiem, IT nozares vai radošām jomām. Mēs esam vienīgais biznesa inkubators Rīgā, tāpēc pie mums vēršas ne tikai radošo, bet arī citu industriju pārstāvji, bet diemžēl visus atbalstīt neesam tiesīgi, tāpēc daudziem nākas atteikt.

 

Nesen varējām lasīt, ka trīs no Creative Andrejsala uzņēmumiem – Hopp, Ripa un Dream Factory – konkursa kārtībā saņēmuši Rīgas domes un Swedbank kopīgi organizētās grantu programmas Atspēriens finansējumu.

 

R. Zariņš: Jā, turklāt šī nav pirmā reize! Esam pārliecinājušies, ka uzņēmēji var gūt panākumus, ja viņi savā darbā ir iekšā dienu un nakti, nevis dara algotu darbu un radošām aktivitātēm pievēršas vienīgi vakaros un brīvdienās. Tāpēc vienmēr arī uzsveram: inkubators neko nedarīs citu vietā! Ja neesat gatavi rullēt paši, nevajag nemaz sākt! No uzņēmējiem, kas interesējas par dalību inkubatora programmā, vienmēr mēģinām izdibināt, ar cik lielu atdevi viņi ir gatavi strādāt, lai īstenotu savu ieceri, proti, vai viņi to darītu arī bez inkubatora atbalsta. Protams, priekšroku dosim tam, kurš pateiks, ka ir gatavs strādāt neatkarīgi no inkubatora atbalsta. Inkubatoram nav jābūt par iemeslu, lai sāktu darīt, jo tas palīdz uzņēmējiem, kas jau kaut ko dara.

L. Kuplā: Nākot uz biznesa inkubatoru, nepietiek tikai ar to vien, ka galvā ir laba ideja. Ideālajā variantā idejas autoram ir sava komanda un redzējums par uzņēmējdarbības tālāko attīstību. Ir labi, ja viņam blakus ir kāds finansists vai jurists, kas palīdz risināt racionālus jautājumus. Viens jau nav karotājs!

R. Zariņš: Radoši cilvēki ir nedaudz atšķirīgi domāšanas ziņā, un mūsu uzdevums ir viņus drusku ievirzīt un iegrožot, kas reizēm nemaz nav tik vienkārši izdarāms, jo mēs prasām, lai idejas autors nodarbojas ar uzņēmējdarbību, nevis ar mākslu. Labs piemērs ir Maffam Freeform: mēbeļu dizaina autors Raimonds Cīrulis ir atzīts industriālais dizainers, dažādu balvu laureāts. Taču, ja tev ir talants radošajā jomā, visticamāk Tev grūti padosies tādi jautājumi kā finanšu plānošana, pārdošana un uzņēmuma vadība. Tāpēc mēs kopīgi nonācām pie secinājuma, ka Raimondam nepieciešams investors vai sadarbības partneris, kurš nodarbosies ar uzņēmuma vadīšanas un produkta pārdošanas jautājumiem, bet Raimonds turpinās veidot fantastiskus dizainus. Raimondam tas izdevās, mēs tikāmies ar šo investoru un turpinājām strādāt ar viņu, jo ar dizaineriem runāt par biznesa attīstību ir samērā sarežģīti. Kopš tā laika ir jūtama uzņēmējdarbības attīstība – izveidoti prototipi, cilvēki strādā, uzņēmumam ir parādījies līdzekļu apgrozījums, viss notiek. Ir izveidojusies sinerģija starp radošo un finansiālo potenciālu.

L. Kuplā: Cits svarīgs faktors – apzināt tirgu savam produktam. Nepieciešams saprast, vai tu kā uzņēmējs orientēsies uz Latvijas vai ārvalstu tirgu, kurā cenu kategorijā Tu mēģināsi konkurēt, kas nepieciešams sava pircēja uzrunāšanai. Šie ir jautājumi, uz kuriem jāatbild vēl pirms reālas uzņēmējdarbības uzsākšanas, pirms tiek ieguldīti lieli laika un finanšu resursi.

 

"Maffam Freeform" unikālos ražojumus – no bazalta šķiedras izgatavotās mēbeles – demonstrē uzņēmuma projektu vadītājs Kārlis Paršonoks. Foto: Aigars Červinskis, andrejsala.lv

 

Kamēr produkts vai pakalpojums nav saražots un pārbaudīts, ir grūti prognozēt tā pieprasījumu un noietu. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, ir labi, ja tiek apzināts tirgus arī ārpus mūsu valsts robežām, vismaz Baltijas mērogā.

 

L. Kuplā: Jā, cena arī ir būtisks faktors. Kamēr pats neesi kaut vai mājās kaut ko salipinājis vai sašuvis, tu nevari aprēķināt pašizmaksu, paredzēt pārdošanas cenu un saprast, vai tavs produkts būs konkurētspējīgs. Nereti uzņēmēji atklāj ražošanas nianses, kas produkta gala cenu palielina pat divas reizes, tāpēc jāsāk pakāpeniski, neatlaidīgi un jāspēj pielāgoties situācijai.

R. Zariņš: Valsts mērogā jābūt ekonomiskam dzinulim strādāt uz eksporta tirgu, jo iekšējais tirgus Latvijā ir ļoti mazs un ar katru gadu turpina samazināties. Amatniecības līmenī, iespējams, var izdzīvot, bet ar ražošanu, kur vajadzīgi lieli ieguldījumi un jāparedz attiecīgas izmaksas, Latvijas tirgū lielu biznesu uztaisīt nevar. Tāpēc jāraugās vismaz uz Baltijas valstīm kā tirgu kopumā, Ziemeļeiropu, Austrumeiropu. Lielākā daļa inkubatora uzņēmumu to ir sapratuši un skatās uz Skandināviju, kur ir lielāka pirktspēja un iedzīvotāji labprāt iegādājas unikāla dizaina preces, kādas piedāvā daudzi Creative Andrejsala uzņēmumi. No otras puses, šī tendence ir kļuvusi izplatīta, un daudzi Latvijas uzņēmumi mēģina izcīnīt vietu Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas tirgū. Mēs rosinām paraudzīties arī uz Poliju, Čehiju un austrumu pusi, kur ir liels tirgus ar ievērojamu naudas apgrozījumu. Krievija gan daudzus atbiedē, jo mūsu uzņēmējiem vajadzētu pāris gadus, lai spētu nodrošināt tādu preču apjomu, kādu Krievijas vairumtirgotāji pieprasa vienā pasūtījumā. Tas ir saprotams, jo mūsu uzņēmumos strādā kādi pieci cilvēki, kas fiziski nevar izpildīt tik apjomīgus pasūtījumus.

 

Inkubatora sastāvs dažkārt mainās. Nāk klāt jauni uzņēmumi, citi to pamet. Vai šīs maiņas notiek pēc pašu iniciatīvas? Vai jaunienācēji paši jūs atrod, vai arī tomēr jūs viņus meklējat?

 

R. Zariņš: Atšķirībā no reģionālajiem inkubatoriem mums ir privilēģija izvēlēties uzņēmums, kurus gribam atbalstīt. Drīzāk ir tā, ka no daudzām labām idejām mums jāizvēlas vislabākās, visinteresantākās. Attiecībā uz uzņēmumu rotāciju – optimālais laiks, ko uzņēmums pavada inkubatorā, ir divi gadi. Programma nosaka, ka inkubators uzņēmējiem neko nedod par velti un arī nedod viņiem naudu. Programma sedz daļu no dažādu pakalpojumu izmaksām (piemēram, telpu īre), un pirmajā gadā atbalsts uzņēmumiem ir vislielākais – līdz 85 %, otrajā gadā tas sarūk līdz 55 %, savukārt trešajā tas jau ir par 70 % mazāks nekā sākumā. Ar diviem gadiem pietiek, lai redzētu, vai un kā uzņēmums ir attīstījies, taču ne visiem vajag tik daudz laika – iespējams, kādam pietiek ar gadu vai pusgadu.

Rotācijas iemesli ir atšķirīgi – daži aiziet paši, citi – tāpēc, ka bizness nav aizgājis, vai arī ir saņemts cits atbalsts. Līgumam beidzoties, uzņēmumi, kas nav pačibējuši, turpina dzīvot savu dzīvi, un viņu vietā varam pieņemt jaunus.

Inkubatorā ir vidēji 45 uzņēmumi, un šo skaitu mēs sasniedzām ļoti ātri. Lielākā daļa no tiem tiek inkubēti fiziski, proti, viņi darbojas telpās Andrejsalas Enkura namā, bet daži uzņēmumi, kuriem nav vajadzīgas telpas, izmanto virtuālā inkubatora risinājumu. Programma gan nosaka, ka virtuāli inkubējamo uzņēmumu skaits nedrīkst pārsniegt 20 % no kopskaita. Priekšroka ir fiziskam inkubatoram, jo, kā jau sacījām, būtiska nozīme ir konsultāciju tiešai pieejamībai un ideju, pieredzes apmaiņai dažādās jomās. Rezultāts ir redzams – vairāki uzņēmumi sadarbojas kopīgos projektos, piemēram, oriģinālu mēbeļu ražotājiem Maffam Freeform tepat, Andrejsalā, ir tapis reklāmas klips, ko uzņēma cits inkubatora uzņēmums Riverbed. Vairāki mūsu uzņēmumi ir izmantojuši firmas Matka sniegtos zīmola izstrādes pakalpojumus, cieša sadarbība uzņēmumiem ir ar metāla dizaineru Edgaru Spridzānu, kas pārstāv projektu Hopp, tepat darbojas fotostudija Imagine, kas gan nav inkubatora uzņēmums, bet mēs viņus pieskaitām savai komūnai, jo viņi mums palīdz ar fotosesijām. Ja kādam uzņēmumam vajadzīgi drukas pakalpojumu, iesakām vērsties pie GreenPrint. Andrejsalas Enkura namu esam izveidojuši par vietu, kur lielāko daļu radošajam uzņēmējam nepieciešamos pakalpojumus var saņemt neatejot no kases.

 

Darba dienas brīdis uzņēmuma "Matka" birojā. Foto: Aigars Červinskis, andrejsala.lv

 

Kā inkubators nonāca Andrejsalā?

 

R. Zariņš: Andrejsala ir kļuvusi par radošu cilvēku pulcēšanās vietu. Kad rakstījām pieteikumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai par inkubatora izveidi, kā darbības vietu izraudzījāmies Andrejsalu. Otrs variants bija Spīķeri, kas arī kļuvis par radošu kvartālu, taču Spīķeru koncepts ir vairāk balstīts uz tirdzniecību, izstāžu zāļu darbību un izklaidi. Mūsu inkubatora programma neparedz, ka atbalstām tirdzniecību. Konkursā par inkubatora izveidi arī bija noteikts, ka tam jāatrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā (Andrejsala atrodas vēsturiskā centra aizsardzības zonāred.) un jānodrošina 2000 kvadrātmetru kopējo telpu platību vienā ēkā. Rīgas centrā tādu ēku bija ļoti maz – iespējams, varēja kaut ko atrast kādā nepabeigtā vai tikko uzbūvētā biroju ēkā, taču vēl viens kritērijs bija cena un vide. Tā nu palikām pie Enkura nama Andrejsalā – telpas trešajā stāvā bija labā kārtībā, un pluss vēl bija tas, ka pirmajā un otrajā stāvā varējām izvietot nelielas ražotnes un darbnīcas. Protams, arī relatīvi ērtā piekļūšana ar automašīnu un bezmaksas autostāvvietas.

L. Kuplā: Cilvēku plūsma, Daugavas tuvums, velosipēdi vien jau liecina, ka Andrejsala ir unikāla vieta Rīgā. Piemēram, vasaras vakarā var aizstaigāt līdz Andrejostas krastam un pavadīt Tallink prāmi, pa dienu aiziet pastaigā līdz molam un apskatīt buru laivas. Andrejsalai ir tāds šarms, kādu nevar atrast nekur citur Rīgā.

 

Katrā ziņā inkubatora uzņēmumiem ar savu nerimtīgo darbību ir izdevies piešķirt vienai Andrejsalas daļai otro elpu.

 

R. Zariņš: Kad sākām iekārtot inkubatoru, te bija tukšs, kluss un auksts. Daži biroji gan bija, bet tagad pie ēkas dažreiz nav kur mašīnu nolikt. Ir kafejnīca, āra terases, laba atmosfēra – laikam jau tas viss kopā pievilina uzņēmumus. Vienam no jaunākajiem inkubatora uzņēmumiem, Hugu darbnīcai, kas ražo runājošus lācīšus, bija telpas Rīgas centrā, bet tas uzskatīja, ka ir racionāli pārcelt savu biroju un darbnīcu uz Andrejsalu. Protams, arī inkubatora atbalsts uzņēmumam ir nozīmīgs, bet nedomāju, ka tas bija vienīgais iemesls.

 

Paldies par sarunu un novēlam veiksmi Creative Andrejsala un tā uzņēmumiem 2012. gadā!

 

Papildu informācija – Creative Andrejsala interneta vietnē. http://www.creativeandrejsala.lv/

 

Atpūta Daugavas krastā Andrejsalā. Foto: Aigars Červinskis, andrejsala.lv

« Atpakaļ   |   Uz augšu   |   Izdrukāt


© SIA „Jaunrīgas attīstības uzņēmums” 2006-2018