andrejsala.lv
Uz sākumu
Vēlos saņemt jaunumus
 
 
Attīstība Telpu noma Kultūra un Dzīvošana Par mums Karte
KoncepcijaDetālplānojumsVēsture
LV/EN/RU
Koncepcija

Riga Port City attīstības koncepcija (Master Plan) paredz vairākus Andrejsalas un Eksportostas rajona attīstības scenārijus un parāda šīs vietas maksimālās attīstības iespējas. Koncepcija sniedz pietiekami konkrētu informāciju par plānotajām jaunās pilsētas daļas īpašībām, telpisko kompozīciju un pilsētbūvnieciskajiem principiem.

 

Andrejsalas un Eksportostas rajons ir sadalītas trīs joslās un veido sešas atšķirīgas zonas. Katra no zonām plānota ar savu identitāti, atmosfēru un centrālajām ēkām (piemēram, Laikmetīgās mākslas muzeju, konferenču centriem, dizaina skolu u.c.), kā arī īpaši veidotu ainavu. Savukārt teritorijas attīstības process ir sadalīts secīgās fāzēs.

 

Kopējā apbūves platība plānota 2,7 miljoni kvadrātmetru, no kuriem Andrejsalā plānots realizēt 0,7 miljonus kvadrātmetru. Koncepcijā paredzēts, ka dažādu tipu dzīvokļu platības un ar to saistītie sociālo pakalpojumu objekti aizņems 65% no visas apbūves platības, 20% platības tiks būvēti biroji un viesnīcas, tirdzniecības objekti, restorāni, kafejnīcas un citi, komercplatības aizņems līdz 10% platības, bet kultūras un izklaides objekti – 5%. Andrejsalā kultūras un izklaides objektu īpatsvars būs daudz lielāks – līdz pat 9%. Teritorijā tiek plānots izveidot aptuveni 25000 autostāvvietu dažādu veidu autonovietnēs.

 

Riga Port City attīstības koncepcija ir izstrādāta, balstoties uz rūpīgi veiktu izpēti par sociāli ekonomiskajiem, ģeogrāfiskajiem apstākļiem un ekosistēmu Latvijā, kā arī prognozējot valsts ekonomisko izaugsmi un novērtējot Rīgas pilsētas attīstības iespējas un tendences. Vispusīgi izanalizēta investīciju vide, nekustamo īpašumu tirgus, infrastruktūras un transporta jautājumi, kā arī citu valstu pieredze attīstot bijušās ostu teritorijas. Liela vērībā veltīta arī gaisa kvalitātes, trokšņu līmeņa un vēju ietekmes novērtēšanai.

 

Riga Port City plānots veidot vienotu publisko ārtelpu sistēmu ar plašu gājēju promenādi gar Daugavu, kas būs pieejama ikvienam, dārziem, parkiem, spēļu laukumiem un citām labiekārtotām teritorijām. Nozīmīgā Riga Port City daļā tiks veidota publiskās ārtelpas vide, kur priekšroka tiks dota gājējiem un velosipēdistiem.

 

Apkārtējās ainavas veidošana paredz apzaļumošanu plašā teritorijā jau sākotnējā attīstības posmā un bijušās ostas teritorijas rakstura saglabāšanu labiekārtojuma un dizaina elementos. Plānots veidot pagaidu parkus, paviljonus un dēstu audzētavas, kas funkcionēs līdz būvniecības uzsākšanai, un tādējādi nodrošinās, ka Andrejsala un Eksportostas rajons atdzimst pēc iespējas ātrāk.

 

 

Koncepcijas būtība

 

Rīgas osta ir viena no pēdējām ostas teritorijām Eiropā, kura joprojām gaida savu attīstību. Rīgas straujā izaugsme nozīmē, ka pārāk precīzu pilsētvides attīstības nosacījumu izstrādāšana var būt riskanta. Riga Port City izstrādātā koncepcija, vispirms un galvenokārt, ir darba rīks vai līdzeklis, kas nediktē un neveido iepriekš zināmu un skaidri noteiktu lietojumu kopumu. Koncepcija atgādina veiksmes spēli – dažādu iespējamo nākotnes variantu paredzēšanu.

 

Koncepcijas mērķi saistās ar Rīgas pilsētas daļas nākotnes paredzēšanu, taču koncepcijā nav nepieciešams detalizēti noteikt celtņu formu, veidolu vai funkcijas. Tai jārada pietiekama pārliecība par jaunveidojamās pilsētas daļas īpašībām, lai nodrošinātu iesaistīto mērķauditoriju interesi. Galvenais uzdevums – koncepcijai vienlaikus jābūt nenoteiktai un konkrētai.

 

Koncepcijā jāparedz dažādi scenāriji, jo Latvija, it īpaši Rīga, patlaban piedzīvo dinamisku izaugsmi. Jāparedz ilgtermiņa ekonomiskā izaugsme un nekustamā īpašuma burbuļa saglabāšanās. Taču jāparedz arī iespēja, ka tirgus var kļūt pārsātināts, nekustamā īpašuma pieprasījums var stabilizēties vai pat samazināties.

 

Ja attīstības konteksts ir neparedzams, koncepcijā jānodrošina teritorijas organizācijas pamatprincipu sistēma. Attīstības teritorija plānojumā ir sadalīta trīs joslās un veido sešas atšķirīgas zonas.

 

 

Joslas

 

Joslas nosaka dominējošo teritorijas izmantošanas veidu – dzīvojamo māju vai biroju celtniecībai, jauktā tipa vai visdažādāko pakalpojumu industrijas attīstībai (pakalpojumu industrija ir pamata komponente mūsdienu pilsētvides attīstībā). Tajā pašā laikā joslas nodrošina atšķirības visā teritorijā – pilsētvide krastmalā ir salīdzinoši atklāta un caurskatāma, teritorijas centrālajā joslā apbūve ir intensīva, savukārt teritorijas austrumos ēku morfoloģija ir improvizētāka, lai jauno teritoriju labāk iesaistītu apkārtējā pilsētvidē.

 

Joslu atšķirīgā morfoloģija ļauj koncepcijā pievērst uzmanību teritorijas priekšrocību izmantošanai. Intensīvi apbūvētā centrālā josla atrodas pašreizējo sliežu ceļu vietā, kur zeme nav bijusi apbūvēta ar ēkām. Mazāk intensīvi apbūvētā josla pie Daugavas ļauj jaunās celtnes būvēt blakus esošajām ēkām, kuras ir saglabāšanas vērtas.

 

Josla gar Daugavas krastmalu ir caurlaidīgāka un ažūrāka, līdz ar to centrālā josla iegūs ainaviskākus skatus un labāku piekļuvi Daugavai. Tālāk no krastmalas veidosies otra krastmala (second waterfront) – centrālajā joslā celtnes būs augstākas, tās būs skaidri redzamas no lielāka attāluma. Tas sevišķi svarīgi ir uzņēmumiem, kuri savai galvenajai mītnei vēlas piešķirt iespaidīgu izskatu.

 

 

Zonas

 

Zonas teritoriju sadala vairākos kvartālos ar dažāda veida pilsētvides raksturu jeb izjūtām. Katrā zonā atmosfēra rodas, apvienojot t.s. vietējo un starptautisko identitāti. Vietējā identitāte veidojas no kvartāla agrākās izmantošanas un mijiedarbības ar blakus esošajām teritorijām. Starptautiskā identitāte balstās uz vispārzināmiem pilsētvides un ostu elementiem. Dažādo identitāšu apvienojums ļaus veidot kvartālus, kas šķitīs pievilcīgi gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ārzemniekiem.

 

Dažādība tiks akcentēta izmantojot to, ka zonas noteiktos intervālos atkārtojas teritorijas neregulārajā veidolā. Līdz ar to visai teritorijai tiks piešķirts noteikts ritms – nepārtrauktas zonas un zonas, kuru teritoriju sadala bijušās ostas līči. Katras zonas raksturu pilnveidos noteiktu funkciju ieviešana.

 

 

Daļas

 

F zona: Andrejosta (Andrejosta Docks)

 

Andrejosta būs jaunās teritorijas vārti, kas to savienos ar pilsētas centru. Andrejostas zonā atradīsies jahtu osta un pasažieru prāmju piestātne. Tiks veidota jauna tramvaja līnija, iespējams, šo teritoriju šķērsos Hanzas satiksmes pārvads.

 

E zona: Rīgas Soho (Riga Soho)

 

Rīgas Soho atradīsies Andrejsalas centrālajā un dienvidu daļā. Tā būs jauktas izmantošanas teritorija ar dzīvojamiem namiem pie upes un biroju ēkām gar Eksporta ielu, kā arī kultūras un mākslas celtnēm. Rīgas Soho plānota Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība, skulptūru parks, dizaina skola u.c.

 

D zona: Pētersalas līcis (Marina Petersala)

 

Kādreizējā Eksportostas baseinā tiks izveidota laivu piestātne ar restorāniem un izklaides vietām austrumu krastā. Ūdens virsmai pietuvināti gājēju celiņi un peldoši klāji nodrošinās ērtāku pieeju Daugavai, nokļūšanu uz laivām, kas atrodas piestātnē, un veicinās kafejnīcu darbību. Andrejsalas ziemeļu daļā paredzēts vērienīgs izklaides centrs - kazino, luksusa SPA viesnīca un konferenču centrs u.c. Uz ēku jumtiem šajā zonā plānots iekārtot dārzus.

 

C zona: Ekportosta (Eksportosta City)

 

Eksportostā plānots augstas klases biznesa centrs ar plašu apkalpojošo infrastruktūru. Tam būs nodrošināta ērta piekļuve no Daugavas ziemeļu šķērsojuma lielceļa un satiksme ar Rīgas lidostu. Šeit plānotas ievērojamas biroju platības, bet ēku pirmie stāvi būs piemēroti dažādiem veikaliem. Iecerēts izveidot arī kongresu centru liela mēroga pasākumiem.

 

B zona: Vējzaķsalas osta (Vejzaksala Port)

 

Vējzaķsalas ostas identitāte veidosies no tās agrākā pielietojuma un teritorijas telpiskā konfigurācija īpaši netiks mainīta. Paredzēts, ka šeit var attīstīt iepirkšanās centrus, vieglās industrijas un izklaides uzņēmumus ar labu satiksmes nodrošinājumu. Bijušās ostas baseinā var izvietot peldošas platformas sezonas lietošanai (piemēram, izklaides pasākumiem, restorāniem, klubiem).

 

A zona: Baltijas terminālis (Baltic Terminal)

 

Baltijas termināļa zonā būs osta regulārajiem pasažieru prāmjiem. Tiks veidota nepieciešamā auto novietošanas un pakalpojumu infrastruktūra, teritorijā atradīsies viesnīcas, kā arī beznodokļu vai pazeminātu nodokļu iepirkšanās centri. Ūdens tuvumā varēs izveidot ar kuģniecību saistītu muzeju, piemēram, Hanzas Savienības muzeju, vai citu izziņas centru.

 

 

Fāzes

 

Viena no Riga Port City koncepcijas būtiskākajām komponentēm ir teritorijas attīstības procesa sadalīšana secīgās fāzēs, kur katra fāze paredzēta kā pabeigts attīstības posms ar noteiktu veidolu. Neatkarīgi no tā, vai attīstība turpinās nākamajā fāzē, koncepcijas pamatprincipi paliek nemainīgi un attīstītā teritorija var pilnvērtīgi funkcionēt.

 

 

Ainavas stratēģija

 

Riga Port City koncepcijas pamatā ir transformēts Latvijas mežu, lauku un apdzīvoto vietu mozaīkveida struktūras pielietojums labiekārtojuma plānojumā.

 

Ainavas veidošanā tiks izmantotas vietējiem klimatiskajiem apstākļiem un pilsētvidei piemērotas augu sugas, kas papildinās teritorijā esošos stādījumus. Īpaša uzmanība tiks pievērsta stādījumu, krāsu un formu daudzveidībai un speciālu ekoloģisko programmu ieviešanai.

 

Dažādi apstādījumu risinājumi veidos ainavisku saikni starp Rīgas vēsturisko centru un Riga Port City teritoriju. Teritorijā būs parki, skvēri, promenāde gar Daugavu, baseini, slidotavas, ziemas dārzi, sporta laukumi un rotaļlaukumi u.c. Paredzēts izmantot jaunu publiskās ārtelpas elementu - dēstu audzētavas (nurseries). Tajās tiks audzēti visi teritorijai nepieciešamie koki, krūmi un vienlaicīgi dēstu audzētavas kalpos gan kā apskates objekts, gan kā pamats pastāvīgu parku izveidei.

 

Daugavas krastmalas izmantošanas un ainavas raksturs mainīsies atbilstoši teritorijas attīstības koncepcijā noteiktajām joslām. Katrā joslā tiks veidota savdabīga vide, izmantojot dažādus plānojuma paņēmienus, materiālus un stādījumus.

 

 

 

Saistīta informācija

Andrejsalas attīstības sākotnējās koncepcijas autors Rems Kolhāss, Nīderlandes arhitektu biroja Office for Metropolitan Architecture dibinātājs, 2010. gada Venēcijas biennālē saņēma balvu Zelta lauva par mūža ieguldījumu savā nozarē.   

 
 
 
 
 
 
 
Uz augšu   |   Izdrukāt


© SIA „Jaunrīgas attīstības uzņēmums” 2006-2017