andrejsala.lv
Uz sākumu
Vēlos saņemt jaunumus
 
 
Attīstība Telpu noma Kultūra un Dzīvošana Par mums Karte
KoncepcijaDetālplānojumsVēsture
LV/EN/RU
Detālplānojums
Andrejsalas detālplānojums

Andrejsalas detālplānojums ļauj praktiski sākt Andrejsalas attīstības projekta (36 ha; apbūves apjoms – līdz 700 tūkst. kvadrātmetru kopējās stāvu platības) īstenošanu. Andrejsalas detālplānojuma teritorija ir 48,5 ha. Tajā ietverta Andrejsalas sauszemes teritorija, josla Rīgas brīvostas akvatorijā un Eksporta ielas posms.

 

Detālplānojums nosaka Andrejsalas apbūves veidošanas principus un noteikumus. Pēc Andrejsalas attīstītājas SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums ierosinājuma un pasūtījuma detālplānojumu izstrādāja SIA Grupa 93 sadarbībā ar arhitektūras biroju SIA Forma.

Detālplānojuma risinājumi pamatojas uz speciālistu darba grupās izstrādātajām attīstības vīzijām un izpētes ziņojumu un Andrejsalas attīstības koncepciju, ko Riga Port City attīstības koncepcijas sastāvā pēc Jaunrīgas attīstības uzņēmuma pasūtījuma izstrādāja Roterdamas arhitektu birojs Office for Metropolitan Architecture Rema Kolhāsa vadībā, sadarbojoties ar Londonas inženieru kompāniju Ove Arup & Partners Ltd un Amsterdamas ainavu arhitektu biroju Inside Outside. Izstrādājot detālplānojuma galīgo redakciju, sākotnējās ieceres tika koriģētas, ņemot vērā atbildīgo institūciju viedokļus un atzinums, kā arī saņemtos iedzīvotāju priekšlikumus.

 

Plānojuma nozīme Rīgas pilsētas attīstībā

 

Andrejsalas pamatkoncepcija ir ilgtspējīga attīstība, ar to saprotot ne vien attieksmi un pieeju ēku būvniecībā un apsaimniekošanā, bet arī īpašu uzsvaru liekot uz publiskās ārtelpas kvalitāti un sabiedriskā transporta attīstību ar tā prioritāru izmantošanu Andrejsalas apkalpē. Plānotais teritorijas funkciju salikums radīs iespēju iedzīvotājiem dzīvot un strādāt tādā sasniedzamības attālumā, kas neprasa pārvietošanos ar automašīnām un tādējādi nerada papildu transporta slodzi pilsētas centra ielās.

 

Andrejsalas apbūve plānota funkcionālā ziņā daudzveidīga, lai radītu priekšnoteikumus atraktīvas, dinamiskas, un norisēm bagātas vides veidošanai. Kopējā apbūves platībā dažādu tipu dzīvokļi aizņems 66,7%, izglītības, kultūras un izklaides objektu īpatsvars būs 8,8%, biroju platības veidos 11,9%, viesnīcas – 5,5%, bet mazumtirdzniecības objekti – 7,1% no kopējās apbūves platības. Īstenojot maksimālo apbūves programmu, Andrejsala būtu dzīvesvieta 9000–14000 iedzīvotāju, bet darba vieta 6000–9000 cilvēku.

 

Integrēt Andrejsalu pilsētas apbūves un transporta struktūrā bija viens no sarežģītākajiem uzdevumiem, kas plānojumā veiksmīgi tika atrisināts. Andrejsala ir bijusī ostas teritorija, kas atrodas Rīgas vēsturiskā centra (RVC) aizsardzības zonā, un līdz ar plānoto attīstību pilsētbūvnieciskā struktūra šajā teritorijā veidosies pilnīgi no jauna, kas nenoliedzami ietekmēs arī pilsētas ainavu.

Līdz šim neviens detālplānojums nav bijis tik komplicēts savstarpējās ietekmes attiecībās ar Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidi. Tas izpaužas gan veidojamās un esošās pilsētvides likumsakarībās – jaunu un vēsturisku ēku mēroga un arhitektūras rakstura attiecības ielu tuvējās perspektīvās, gan apzinoties Daugavas ūdeņu atklātās telpas būtisko nozīmi Vecrīgas silueta uztverē un publiskās ārtelpas veidošanā.

Projekta attīstība iecerēta vairākos virzienos un kārtās – gan jaunbūvju, gan industriālā mantojuma objektu rekonstrukcija un jaunu publiskās ārtelpas objektu plānošana, lai veidotos patstāvīgi funkcionējošas, kompleksi attīstītas un pabeigtas teritorijas. Detālplānojumā ir noteiktas kompleksās apbūves teritorijas – kvartāli vai kvartālu grupas, ko attīsta pēc vienotas būvniecības ieceres. Neizbūvētā apkārtējā teritorija līdz nākamās kārtas būvniecības uzsākšanai kalpos pagaidu funkcijām – auto stāvlaukumiem, stādu audzētavām, zālieniem, sporta un atpūtas objektiem.

 

Īsi pirms detālplānojuma apstiprināšanas Rīgas pilsētas dome nolēma veikt Hanzas šķērsojuma pār Daugavu tehniski ekonomiskā izvērtējuma izstrādi optimālākā šķērsojuma veida – tuneļa vai tilta – pamatotai izvēlei un sakarā ar to, apstiprinot detālplānojumu, noteica apbūves moratoriju teritorijas zonām C5, C6, C10 un C11 līdz minētā izvērtējuma izstrādei, kas jāpaveic līdz 2011. gada 16. aprīlim.

 

 

Publiskā ārtelpa Andrejsalā

 

Mūsdienīga pilsētvide nav iedomājama bez kvalitatīvas, funkcionālas un estētiskas publiskās ārtelpas *. Andrejsalā publiskās ārtelpas objekti kopumā aizņem vairāk nekā 37% no sauszemes teritorijas un veido dažāda veida un nozīmes elementu sistēmu. Nozīmīgākie – Daugavas krastmalas promenāde, lineārs parks tuneļa aizsargjoslas zonā, publiski lietojamas ārtelpas joslas, kas šķērso teritoriju austrumu–rietumu un dienvidu–ziemeļu virzienā, kā arī rekonstruējamā Andrejostas iela un citi koplietošanas ceļi ar ielu apstādījumiem. Publiskās ārtelpas objektus papildina privāto zemesgabalu dārzi un pagalmu labiekārtojums ar apstādījumiem; ir noteikta to minimālā platība katrā no apbūves zonām.

 

Daugavas krastmalas zaļā promenāde ar dažādu izmantošanas un labiekārtojuma raksturu aizņems aptuveni 3,3 ha plašu joslu aptuveni 2 kilometru kopgarumā. Visapkārt Andrejsalai paredzēta nepārtraukta gājēju un velosipēdistu kustības josla ar vismaz 6 m platu ietvi. Noteikts, ka apstādījumi aizņem trešo daļu promenādes joslas platības. Ik pēc 50–70 metriem promenādes joslai piekļausies plašākas pilsētbūvnieciskas telpas – parks 1,5 ha platībā, laukums pie Laikmetīgās mākslas muzeja 0,6 ha platībā, skvērs pie vecā elevatora ēkas, kā arī regulāri izvietotās publiskās ārtelpas joslas ar apstādījumiem.

 

Minētās publiskās ārtelpas joslas nosaka apbūves kvartālu struktūru, tās nodrošina ierobežota režīma piebraukšanu ēkām un brīvu gājēju kustību caur teritoriju, savienojot krastmalu ar centrālo gājēju ielu, Andrejostas ielu un Eksporta ielu. Viestura dārzu ar Daugavas krastmalu tieši savieno lineārs parks, kas veidosies, racionāli izmantojot tuneļa aizsargjoslu. Detālplānojuma saistošajos noteikumos ir noteiktas prasības un principi kvalitatīvas vides un Andrejsalas ainavas veidošanai.

 

______________

 

* Publiskā ārtelpa – sabiedrībai bez ierobežojumiem pieejamās ielas, bulvāri, laukumi, parki, dārzi, skvēri, krastmalas, kvartālu telpa un pagalmi, neatkarīgi no tā, kā īpašumā tie atrodas. (RVC saglabāšanas un aizsardzības likums).

Transporta risinājumi

 

Transporta risinājumi Andrejsalā tiks veidoti, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības principus, lai tie būtu maksimāli atbilstīgi Rīgas centra iedzīvotāju vajadzībām un risinātu arī perspektīvās pilsētas līmeņa problēmas – autotransporta pieaugumu un vides piesārņojumu centrā. Šim nolūkam tiks īstenota īpaša autostāvvietu un sabiedriskā transporta politika, kā arī alternatīvu pārvietošanās veidu attīstība.

 

Andrejsalas iedzīvotāju, apmeklētāju un uzņēmumu vajadzības pēc transporta nodrošinās līdzsvarota sabiedriskā transporta – tramvaja un pasažieru autobusu – un privātā autotransporta apkalpe. Pāreja uz šādi organizētu satiksmi – notiks pakāpeniski līdz ar pilsētas tramvaju sistēmas attīstību un apbūves apjomu palielināšanos. Teritorijas izmantošanas funkcionālais zonējums dod iespēju samazināt pārvietošanās nepieciešamību un attālumu maršrutā darbsmājas/pilsētas centrs. Šāds modelis ir perspektīvs, un tas veicinās visas pilsētas ilgtspējīgu attīstību.

Prioritārie pārvietošanās veidi būs sabiedriskais transports (1. kārta, 2. kārta), gājēju un velotransporta kustība, kam priekšrocības paredzēts nodrošināt lielākajā daļā Andrejsalas teritorijas. Paredzētas arī vietas upju kuģīšu un ūdens taksometru piestāšanai, kā arī helikopteru kā gaisa taksometru izmantošanai.

 

Andrejsala iekļausies pilsētas centrālās daļas un ārējā transporta sistēmā. Paredzēta centrālā iekšējā iela ar četriem jauniem pieslēgumiem Eksporta ielai un savienojumiem ar Hanzas ielu, Pētersalas ielu un Katrīnas dambi. Eksporta iela saistīs Andrejsalu ar Daugavas Ziemeļu šķērsojumu.

 

Ielas un koplietošanas ceļi Andrejsalā aizņems 15% teritorijas, bet piebraukšana atsevišķām ēkām un objektiem notiks pa īpaši organizētām piebrauktuvēm ar ierobežotu autotransporta kustību. Tādā veidā vide tiks padarīta pieejama un pievilcīga gājējiem.

 

Autostāvvietu politika paredz ierobežot autostāvvietu izveidi un samazināt to ietekmi publiskajā telpā, jo Andrejsalā atļauts izbūvēt ne vairāk kā 50% no aprēķināmā autostāvvietu skaita, bet teritorijā pie ēkām novietot ne vairāk kā 10% no tām.

 

 

Transporta sistēmas izveide notiks vairākās kārtās. Otrajā kārtā paredzēts izbūvēt tramvaja līniju pa Andrejostas ielu, kas ļaus vienmērīgi apkalpot gan jauno apbūvi, gan pašreizējo Eksporta ielas apbūvi. Vienlaikus pakāpeniski tiks samazināts autostāvvietu sākotnējais daudzums un likvidēti 1. kārtā atļautie pagaidu stāvlaukumi autotransportam. To teritoriju aizņems nākamajā posmā paredzētā apbūve.

 

Plānojumā ir noteikta vieta Hanzas ielas Daugavas šķērsojuma izveidei, kas atbilstīgi Rīgas teritorijas plānojumam ir paredzēts kā tunelis. Tā izbūves iespējas nodrošina rezervētā tuneļa aizsargjoslas teritorija.

 

Andrejsalas detālplānojumā ir ņemti vērā arī citi iespējamie attīstības scenāriji un plānojuma izpētes sadaļā (detālplānojuma 12. pielikums) ir pamatots, ka ir iespējama arī zemā tilta izbūve ar pieslēgumu Eksporta ielai, izmantojot tuneļa izbūvei paredzēto joslu un teritoriju Andrejostas ielas sarkanajās līnijās. Rīgas pilsētas dome ir uzsākusi tehniski ekonomiskā izvērtējuma izstrādi optimālākā Daugavas šķērsojuma veida – tuneļa vai tilta – pamatotai izvēlei.

 

 

Būvju augstums

 

Andrejsalas apbūves pieļaujamais augstums pamatā ir 21 metrs, kas atbilst RVC apbūves veidošanas vēsturiskajām tradīcijām un mērogam. Teritorijas galvenā telpiskā dominante ir spēkstacija ar vertikālēm – diviem vēsturiskajiem skursteņiem 72 un 85 metru augstumā un 32,5 m augsto administrācijas korpusa tornīti. Tas ņemts vērā plānojumā, lai kompozīcijā ar spēkstacijas ēku veidotu arhitektoniski bagātāku un kvalitatīvāku jauno vidi, pieļaujot atsevišķu akcentētu ēku izveidi virs 21 metra atzīmes.

Lai noteiktu Andrejsalas iespējamās apbūves ietekmi uz Rīgas vēsturiskā centra pilsētvides un kultūrvēsturiskajām vērtībām – Vecrīgas siluetu, torņu parādi un Daugavas krastu panorāmu, detālplānojuma izstrādes procesā tika veikta vizuālās ietekmes analīze, kuru atzinīgi novērtēja RVC saglabāšanas un attīstības padome. Analīzes rezultāti apkopoti detālplānojuma 8. pielikumā un brošūrā Andrejsala. Vizuālās ietekmes analīze.

Analīzes rezultātā plānojumā tika nostiprināts skatu koridors no Daugavas ūdensceļa, būtiski samazinot sākotnējā attīstības koncepcijā un plānojuma pirmajā redakcijā paredzēto būvju augstumu. Plānojums pieļauj akcentu ēku būvniecību vietās, kur Vecrīgu jau tagad aizsedz apbūve un kur tās netraucēs vēsturiskā centra ielu skatu perspektīvās.

 

Andrejsalā veidosies izteiksmīga pilsētbūvnieciskā kompozīcija, kas respektē vēsturisko ostas būvju dinamisko ainavu Daugavas telpā un vienlaikus sasaucas ar citiem akcentiem – Vecrīgu, Vanšu tiltu, Ķīpsalu u.c. Plānojuma noteikumos ir skaidri aprakstīti nosacījumi pilsētbūvniecisko akcentu veidošanai: definēts lokālo akcentu (līdz 32 metriem) augstums un izvietojums, iespējas veidot dažus galvenos pilsētbūvnieciskos akcentus (līdz 42 metriem) un nosacījumi akcentētas ēkas izveidei Andrejsalas ziemeļu galā augstumā līdz 56 metriem. Visas akcentētās ēkas tiks būvētas arhitektūras konkursu rezultātā.

 

 

Turpmākā plānošana

 

Andrejsalas attīstītājs Jaunrīgas attīstības uzņēmums turpina plānošanu ar detalizētu būvniecības ieceru izstrādi kvartāliem un kompleksās apbūves teritorijām, organizēs atsevišķu ielu un citu infrastruktūras projektu izstrādi, publiskās ārtelpas objektu un ēku projektēšanu. Plānots rīkot arī vietēja vai starptautiska mēroga arhitektūras konkursus un veikt būvniecības ieceru publisko apspriešanu. Plašāk par kopējām Andrejsalas attīstības iecerēm var lasīt mūsu vietnes sadaļā Attīstība.


« Atpakaļ   |   Uz augšu   |   Izdrukāt


© SIA „Jaunrīgas attīstības uzņēmums” 2006-2017