andrejsala.lv
Uz sākumu
Vēlos saņemt jaunumus
 
 
Attīstība Telpu noma Kultūra un Dzīvošana Par mums Karte
Pasākumu pārskatsObjektiMuzejiVideo
LV/EN/RU
Muzeji
Laikmetīgās mākslas muzejs – simtgadīgā ēkā

 

Paradoksāli un neticami? Pareizā atbilde: tālredzīgi un saprātīgi. Runa ir par Laikmetīgās mākslas muzeju (LMM), ar kura būvniecības un iekārtošanas iecerēm bijušajā Rīgas pirmās termoelektrocentrāles (TEC) ēkā 2006. gada 30. novembrī, Andrejsalas vārdadienas svinību laikā, interesentus iepazīstināja LMM krājuma izveides nodaļas vadītāja Astrīda Rogule.

 

Kādreizējā TEC ēka pirmoreiz piedzīvoja saskarsmi ar kultūru 2006. gada maijā, kad tajā bija izvietota starptautiskā mākslas projekta Vietas apzināšana. Apziņas lokalizēšana ekspozīcija Robežas. Rūpīgi izpētes darbi, lai pielāgotu pirms vairāk nekā 100 gadiem industriālām vajadzībām būvēto un projektēto ēku Laikmetīgās mākslas muzeja izveidei, ilga vairākus mēnešus.

 

Muzeja projekta autors ir nīderlandiešu arhitekts Rems Kolhāss, kurš saskaņā ar starptautiskas ekspertu komisijas izstrādātu projektēšanas uzdevumu piedāvā radīt mūsdienīgu daudzfunkcionālu būvi. Līdztekus mākslas darbu ekspozīcijām muzejā paredzēts atvēlēt ievērojamu platību veikalu, restorānu un konferenču zāļu iekārtošanai. Projekts pieļauj, ka muzeja ēkā būs iespējams rīkot kino seansus, teātra izrādes, koncertus un performances. Citiem vārdiem sakot, bijušā TEC iegūs otru elpu – tā pārtaps laikmetīgās kultūras un izglītības centrā.

 

Patīkamā ziņa vēsturisku objektu cienītājiem ir tā, ka TEC ēka netiks likvidēta – projekts paredz, ka tā būs ieskauta stikla piebūvēs. „Vecā ēka kā kukainis dzintarā tiks iekausēta jaunajā,” iepazinies ar nīderlandiešu arhitekta piedāvājumu, secināja Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe. Kā aizvadītajā vasarā žurnālistiem skaidroja R. Kolhāss, uz Daugavu vērstā stikla piebūve būtu piemērota plašam, gaišam restorānam, bet tam blakus varētu atrasties veikali. Tumšākās telpas bijušajā TEC ēkā arhitekts piedāvā izmantot kā kinozāli vai videotēku. Kompleksa centrā plānots izvietot muzeja darbnīcas un krājumu glabātavas, kuras apmeklētāji varēs redzēt caur stikla sienu. Otra stikla piebūve ir pilnībā atvēlēta mākslas izstādēm.

 

Aplūkojot būvējamā muzeja projektu un skices, atliek vien piekrist kultūras ministrei Helēnai Demakovai, kura pagājušajā pavasarī sarunā ar Neatkarīgo Rīta Avīzi prognozēja, ka Laikmetīgās mākslas muzejam Andrejsalā ir perspektīva kļūt par jaunās Eiropas Tate Modern.

 

Savukārt Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese šoruden intervijā ar žurnāla Republika.lv korespondentu Aigaru Dāboliņu atzina, ka „laikmetīgās mākslas muzejs tagad ir katrā sevi cienošā Eiropas galvaspilsētā”. „Tāds ir Tallinā, tāds top arī Viļņā, un mēs tikai velkamies iepakaļus. Daudzi cilvēki, iepazīstoties ar mūsu astoņdesmito gadu mākslu, ir šokā — jums ir tik lieliskas lietas, bet kur tās var apskatīt? Man jāsaka: nekur nevar. Tās stāv šo mākslinieku šķūnīšos un brūk kopā. Mākslinieki gaida trīs gadus rindā, lai dabūtu savu izstādi Valsts Mākslas muzejā, vai arī izlīdzas ar visādām dīvainām izstāžu vietām. Šī gadsimta sākumā Eiropa piedzīvoja muzeju veidošanas bumu. Muzeji līda visur ārā kā sēnes pēc lietus. Šo muzeju funkcija bija ne tikai izstāžu zāles, bet arī platforma sabiedrības komunikācijai, diskusijām. Tur ir kafejnīcas, dažādas zāles bērniem, spēļu laukumi. Muzejnieki gan kritizē to, ka muzeji kļūst par tādu brīvā laika pavadīšanas vietu — vairāk izklaides, mazāk mākslas. Tā, protams, ir problēma, bet tā nemaz nav tik bīstama. Mākslinieks jau nav nekāds vientuļais ģēnijs, kas rada mākslu mākslai! Tai jābūt savienotai ar dzīvi, ar cilvēkiem, kuriem tā radīta,” žurnālam stāstīja S. Krese.

 

Par jaunās ēkas piepildījumu rūpējas krājuma ekspertu komisija. Latviju tajā pārstāv Helēna Demakova, Astrīda Rogule, Rīgas pilsētas galvenais mākslinieks Leonards Laganovskis, jauno mediju kultūras centra RIXC pārstāvis Raitis Šmits, Aizkraukles Bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis u.c. Komisijā līdzdarbojas arī ārvalstu speciālisti Dr. Raminta Jurenaite (Lietuva), Sirje Helme (Igaunija, KUMU muzeja direktore), profesore Mareta Jaukuri (Somija) un Norberts Vebers (Vācija, galerijas NEMO īpašnieks).

 

Laikmetīgās mākslas muzeji pasaulē

 

 

Izlasiet arī rakstu „Kādam jābūt Laikmetīgās mākslas muzejam?”, kas tapis pēc 2007. gada oktobrī Andrejsalā rīkotās īpaši šim jautājumam veltītās konferences.

 
 
 
 
 
 
 
 
 

« Atpakaļ   |   Uz augšu   |   Izdrukāt


© SIA „Jaunrīgas attīstības uzņēmums” 2006-2018